Sapnis par “De.ģenerācija”…

Reiz sen senos laikos kādā mazā, mazā Latvijas pilsētiņā, kādā mazā, mazā istabiņā, kādam mazam jaunajam māksliniekam prātā iezagās skaista ideja par vietu, kur pulcētos dažnedažādi mākslinieki – gleznotāji un fotogrāfi, grafiskie dizaineri un video operatori, dzejnieki un ilustratori, rakstnieki un mūziķi. Varbūt arī kāds dejotājs? Viņiem nevajadzētu neko daudz, viņš domāja. Viņiem pietiktu ar pamestu māju, kuru piepildīt ar mākslas burvību. Un viņi tur izkārtu savus darbus un par tiem varētu ilgi, ilgi runāt, kamēr pārējie tos uzmanīgi klausītos. Viņi laipni uzņemtu ikvienu, kurš gribētu viņos klausīties un ar cieņu izturētos pret viņu garadarbiem.

Drīz viņam pievienojās vairāki mākslinieki, kas vēlējās pārvērst šo sapni īstenībā. “De ģenerācija” – viņi sevi nodēvēja. Jaunajam māksliniekam patika vārdu spēles, tāpēc viņš savienoja pavisam neglīto un pārvērta to par skaisto. Gluži kā tas ir bieži vien ar mākslu. Lai gan no mūsdienu jauniešiem, kas ir pazīstami ar plašo angļu valodas izmantošanu ikdienā un latviešu valodas “deģenerēšanu”, viņš uzsvēra, ka šī ir paaudze, kurai ir spēks (pat ja tā to vēl neapjauš). Viņš paņēma uzsvaru no angliskā “the” un pārvērta par skanīgo latvisko “de”, kas ir arī tas, ko dzird, kad saka “the”. “De” – tas, kas ir jādzird, jāsadzird.

Tāpēc De.ģenerācija platforma sliecās apzīmēt “Šī paaudze” (ar iedvesmu no angļu valodas “THE GENERATION”). Kādā mazā, mazā pilsētiņā (tik mazā, ka nejauši ik dienu var saskrieties jaunie mākslinieki ar līdzīgu sapni un to pat neapzināties).

Kādā mazā, mazā jauniešu centrā…darbojās vairāki jaunie mākslinieki, kuri palīdzēja citiem māksliniekiem tikt sadzirdētiem caur talantu konkursiem. Viņi sevi sauca par jauno mākslinieku apvienību “Haoss”. Viņi sapņoja par to, ka būs laimīgi tad, kad atvērs savu mākslas galeriju.

Kādā siltā, siltā augusta dienā un kādā pavisam mazā piknikā “Haoss” pazvanīja jaunajam māksliniekam no mazās, mazās istabas. Tā bija pavisam īsa saruna, taču tā noveda pie lieliskas komandas un lielisku sapņu piepildījumiem. Viņus vienoja doma par platformu, kur varētu svinēt mākslu un īstenot fantastiskus mākslas projektus, savienojot dažādu mākslas jomu pārstāvjus.

Viņi svinēja mākslu un daudz strādāja, lai varētu īstenot savus sapņus, bet pats galvenais, viņi nekad nebeidza sapņot tālāk, jo apzinājās, ka šai paaudzei tikai debesīs ir meklējami limiti (jeb “only the sky is our limit”.. nu tas tā angliski – mūsu stilā 🙂).